ČIKS definīcija Latviešu valodā:

ČIKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Folklorā – dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc ilgas kalšanas un, iesviests ūdenī, īsi nočūkstējis; lielas ieceres niecīgs, neveiksmīgs iznākums.

    • Kaļ, kamēr iznāk čiks
    • No lielās strādāšanas čiks vien iznācis