CELT definīcija Latviešu valodā:

CELT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Virzīt uz augšu; virzot uz augšu, pārvietot.

    • Celt roku
    • Celt akmeni
    • Celt glāzi pie lūpām
    • Celt nastu plecos
    • Celt maisus ārā no ratiem
    • Celt kasti zemē no plaukta
    • Celt bērnu ratiņos
    • pārnesta nozīme Celt galvu augstāk
    • Ko nevar celt, to nevar nest

  • 2

    Veidot (celtni, būvi).

    • Celt rūpnīcu, skolu
    • Celt tiltu
    • pārnesta nozīme Celt jaunu dzīvi

  • 3

    Paaugstināt, palielināt, uzlabot.

    • Celt darba ražīgumu
    • Celt kvalifikāciju, meistarību

  • 4

    bieži kopā ar «augšā» Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mostas, ceļas; modināt.

    • Celt bērnus agri augšā
    • Rītos viņu ceļ gaiļa dziesma

  • 5

    Vest (ar ūdens transportlīdzekli) no viena krasta uz otru.

    • Celt pāri upei

  • 6

    pārnesta nozīme Darīt godu; cildināt, slavināt.

    • Vīru ceļ darbi

  • 7

    pārnesta nozīme Radīt, izraisīt (piem., troksni, naidu).

    • Celt traci
    • Celt paniku

  • 8

    pārnesta nozīme Uzdot, atļaut ieņemt (kādu amatu), apstiprināt amatā.

    • Celt par priekšnieku