CELMS definīcija Latviešu valodā:

CELMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Koka apakšējā daļa, kas palikusi pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.

    • Resns, atvasēm apaudzis celms
    • Apsēsties uz celma
    • Lauzt celmus
    • Egļu celmi

  • 2

    Valodniecībā – vārda sakne ar piedēkļiem un priedēkļiem.

  • 3

    Bioloģijā – noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra; pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.