CEKULS definīcija Latviešu valodā:

CEKULS

vīriešu dzimte

  • 1

    Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem, dzīvniekiem); arī garāki, kuplāki mati uz pieres vai galvvidū; sar. mati.

    • Vista ar brūnu cekulu
    • Balodis ar kuplu cekulu
    • Izsliet cekulu
    • Kuplu, pelēku matu cekuls
    • Paraustīt puisēnu aiz cekula