CAURUMS definīcija Latviešu valodā:
CAURUMS
vīriešu dzimte
- 1
Īpaši izveidota tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā); arī dziļš, šaurs iedobums.
- Atslēgas caurums
- Šautenes stobra caurums
- Izkalt ledū caurumu
- Izurbt sienā caurumu
- 2
Bojājums, izplīsums, izdrupums, pilnīgs izdilums.
- Caurumi cimdos, zeķēs
- Piedurknē izplīsis caurums
- Aizlāpīt caurumu
- Caurums jumtā
- Pa caurumiem laivā sūcas ūdens
- Koku lapās, mizā izgrauzti caurumi