CAURTECE definīcija Latviešu valodā:

CAURTECE

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Šķidruma plūšana kam cauri; ūdens tilpums (upēs, strautos, kanālos), kas laika vienībā iztek caur attiecīgo šķērsgriezumu.

    • Vienmērīga caurtece
    • Caurteces koeficients

  • 2

    Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenstilpes.