CAURBRAUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

CAURBRAUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi, pa ceļam vai kas brauc kādai vietai cauri.

    • Stacijas uzgaidāmā telpa pilna caurbraucēju
    • Caurbraucējiem tur jāpārsēžas citā vilcienā