BŪTĪBA definīcija Latviešu valodā:

BŪTĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Galvenās, raksturīgākās īpatnības, iezīmes; svarīgākās īpašības.

    • Pārmaiņu, reformu būtība
    • Izskaidrot plāna, ierosinājuma būtību
    • Atsegt lietas būtību
    • Izskatīt lietu pēc būtības
    • Mainīties pašā būtībā

  • 2

    lok. būtībā; apst. nozīmē Būtiski, patiesībā.

    • Būtībā tā bija kļūda
    • Atbilde būtībā bija pareiza