BURVĪBA definīcija Latviešu valodā:

BURVĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Mītiskā izpratnē – maģisks, mistisks spēks; mistiska parādība; maģiska izdarība.

    • Gredzenam piemītot burvība
    • Aizsargāties pret burvībām

  • 2

    vsk Neparasts skaistums, burvīgums.

    • Vasaras nakts burvība
    • Viņu valdzināja mūzikas burvība