BUNGOT definīcija Latviešu valodā:

BUNGOT

nepārejošs darbības vārds-oju, -o

  • 1

    Sist bungas; spēlēt bungas.

  • 2

    Vairākkārt klauvēt, viegli sist.

    • Bungot pa loga rūtīm, pie durvīm
    • Bungot ar pirkstiem pa galdu