BUKS definīcija Latviešu valodā:

BUKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Stirnu (arī dažu citu pārnadžu kārtas dzīvnieku) tēviņš.

    • Buka ragi
    • Vecs buks

  • 2

    No krusteniski sastiprinātiem diviem pāriem koku veidots balsts (parasti malkas, baļķu uzlikšanai zāģējot).

  • 3

    Vingrošanas rīks uz četriem balstiem lēkšanas vingrojumiem.

    • Lēkt pār buku

BŪKŠ definīcija Latviešu valodā:

BŪKŠ

izsauciens

  • 1

    Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni, būkšķi.

    • Būkš! – akmens nokrita mīkstajā zemē