BRŪNĒT definīcija Latviešu valodā:

BRŪNĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Cepoties kļūt brūnam.

    • Gaļa sāk jau brūnēt
    • Pīrāgi krāsnī brūnē

  • 2

    Kļūt brūnam (nogatavojoties, izžūstot, sakalstot).

    • Āboliem sēklas jau brūnē
    • Tāds sausums, ka lapas sāk brūnēt