BRUKT definīcija Latviešu valodā:

BRUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Jūkot, sadaloties gāzties, krist, slīdēt.

    • Malkas grēda brūk
    • Griesti, jumts brūk iekšā
    • Brūk ķieģeļu siena
    • pārnesta nozīme Brukt kopā
    • Māja brūk kopā
    • pārnesta nozīme Cerības, nodomi brūk

  • 2

    Atdaloties (no kā), strauji slīdēt, krist, velties lejup.

    • Akmeņi brūk no kraujas lejā
    • Brūkoša lavīna

  • 3

    3. pers Zaudējot elastību, atbalstu, slīdēt (uz leju); šļukt.

    • Nenostiprinātās zeķes brūk

  • 4

    3. pers Zust (par krāsu); zaudēt krāsu; plukt.

    • Krāsa drēbei bruka nost
    • Krāsotā dzija karstā ūdenī brūk

  • 5

    kopā ar vārdu «virsū» Strauji uzbrukt; pārn. asi pārmest, rāt.

    • Suņi bruka gājējam virsū
    • Brukt virsū bez iemesla