BRĪNUMAINS definīcija Latviešu valodā:
BRĪNUMAINS
īpašības vārds
- 1
Tāds, kas ir teiksmains, pārdabisks; dīvains, neizskaidrojams.
- Brīnumainas parādības, būtnes
- Brīnumains nostāsts
- Brīnumaini spēki
- 2
Brīnišķīgs.
- Brīnumainas ainavas
- Telpā ieplūda brīnumaina gaisma
- Brīnumainas skaņas
- Brīnumaini skaists