BRIKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

BRIKŠĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īss, ass troksnis, kāds dzirdams, kam brikšķot.

    • Ar brikšķi pārlūza spieķis

BRĪKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

BRĪKŠĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paskaļš troksnis, kāds dzirdams, piem., kokam vai resniem zariem lūstot.

    • Ar brīkšķi gāzās priede