BRIKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BRIKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds dzirdams, piem., lūstot sausam zaram; atskanēt šādam troksnim.

    • Zem kājām brikšķēja žagari
    • Brikšķēdami lūza skali

BRĪKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BRĪKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsu, paskaļu troksni, kāds dzirdams, piem., lielākam koka priekšmetam plaisājot, lūstot; atskanēt šādam troksnim.

    • Dēļi brīkšķēja un lūza
    • Lauzt kokiem zarus, ka brīkšķ vien