BRIEDUMS definīcija Latviešu valodā:

BRIEDUMS

singular masculine noun

  • 1

    Rezultāts briest(1); gatavība.

    briest
    • Labības, graudu briedums
    • Brieduma laiks
    • Būt (pilnā) briedumā
    • Vārpas pašā briedumā

  • 2

    Par cilvēku – garīgās un fiziskās attīstības augstākā pakāpe.

    • Sasniegt garīgo briedumu
    • Brieduma gadi, periods
    • Būt spēku briedumā