BRĪDIS definīcija Latviešu valodā:

BRĪDIS

vīriešu dzimte-ža

  • 1

    Īss laikposms, laika sprīdis.

    Brīdi pa brīdim Brīžiem (brīžam)
    • Pagaidīt kādu brīdi
    • Atsēdies uz brīdi!
    • Pēc brīža ienāca māte
    • Piemiņas brīdis
    • Atpūtas, vaļas brīži

  • 2

    Laika moments.

    • No šā brīža viņi strādāja kopā
    • Tas bija liktenīgs brīdis
    • Palaist garām izdevīgu brīdi
    • Ik brīdi ceļinieku pieminam domās