BRAVŪRA definīcija Latviešu valodā:

BRAVŪRA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Skaļi pausta lielība, dižošanās; arī attiecīgā rakstura īpašība.

    • Apvaldīt savu bravūru
    • Viņam ir tieksme uz bravūru
    • Pusaudžu bravūra