BRAUKT definīcija Latviešu valodā:

BRAUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārvietoties ar transportlīdzekli.

    • Braukt pajūgā, automašīnā
    • Braukt ar autobusu, ar vilcienu, ar lidmašīnu
    • Braukt uz mežu pēc malkas
    • Braukt komandējumā
    • Braukt ar zirgu
    • sarunvalodas vārds Braukt par zaķi

  • 2

    3. pers Par transportlīdzekli – virzīties, pārvietoties.

    • Trolejbuss brauc uz depo
    • Laiva brauc pāri ezeram
    • Pajūgi brauc pa ceļa malu

  • 3

    Vadīt transportlīdzekli.

    • Viņš neprot braukt ar zirgu (ar pajūgu)
    • Veikli, droši braukt
    • Iemācīties braukt ar velosipēdu
    • Braukt gar pašu ceļa malu
    • Braukt lēnām, braukt ātri

  • 4

    Pārvietoties šļūcot, slīdot (uz kā); šļūkt, slidināties.

    • Braukt ar slēpēm
    • Braukt ar ragaviņām
    • Braukt tupus no apledojušā kalniņa

  • 5

    sarunvalodas vārds Vilkt, virzīt (pa kādu virsmu).

    • Braukt ar pirkstu pa galdu, pa grāmatu