BONITĒT definīcija Latviešu valodā:

BONITĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Noteikt pēc kādām pazīmēm (lauksaimniecības dzīvnieku, mežaudžu, augšņu) labumu, ražību.

    • Bonitēt cūkas, teļus
    • Bonitēt mežaudzi