BOJĀJUMS definīcija Latviešu valodā:

BOJĀJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Rezultāts bojāt, bojāties; bojātā vieta.

    bojāties
    and → bojāt
    • Izlabot bojājumus ēkas sienā
    • Aizziest bojājumu ābeles mizā
    • Korozijas bojājumi metāla virsmā
    • Miesas bojājums