BLUĶIS definīcija Latviešu valodā:

BLUĶIS

vīriešu dzimte-ķa

  • 1

    Īss, resns koka stumbra gabals.

    • Bluķis malkas skaldīšanai
    • Savelt bluķus zāģēšanai

  • 2

    Liels, masīvs (šķautņains) gabals.

    • Metāla, cementa bluķis, klints bluķis