BLĪKŠ definīcija Latviešu valodā:

BLĪKŠ

izsauciens

  • 1

    Lieto, lai atdarinātu īsu, stipru troksni, kāds dzirdams, piem., smagam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.

    • Blīkš! – aizsitās kastes vāks

  • 2

    Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.

    • Blīkš! – atskan šāviens