BLĒDĪBA definīcija Latviešu valodā:

BLĒDĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība blēdīgs; blēdīgums.

  • 2

    Ar melošanu, krāpšanu, mānīšanos saistīta rīcība.

    • Ar blēdību iegūt naudu
    • Atklāt, slēpt blēdības
    • Sodīt par blēdībām