BLĀĶIS definīcija Latviešu valodā:

BLĀĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Liela (nevērīgi salikta, samesta, sablīvēta) kaudze; liels, blīvs (kā) kopums.

    • Papīru, žurnālu, grāmatu blāķis
    • Sasviest materiālus blāķī
    • Ledus, iežu blāķi
    • Mākoņu, miglas blāķi