BINOKLIS definīcija Latviešu valodā:

BINOKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Optiska ierīce, kas sastāv no diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem un ko lieto tālu priekšmetu aplūkošanai ar abām acīm.

    • Teātra binoklis
    • Noregulēt binokļa asumu