BEZRŪPĪBA definīcija Latviešu valodā:

BEZRŪPĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība.

    • Viņam raksturīga pašpaļāvība un bezrūpība

  • 2

    Apstākļu kopums, kas nav saistīts ar rūpēm.

    • Dzīvot, pavadīt laiku bezrūpībā
    • Augt bezrūpībā