BEZPALĪDZĪGS definīcija Latviešu valodā:

BEZPALĪDZĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas nespēj ko nepieciešamu veikt saviem spēkiem; tāds, kam vajadzīga palīdzība; nevarīgs.

    • Bezpalīdzīgs kā bērns
    • Justies bezpalīdzīgam

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Bezpalīdzīgs skatiens
    • Bezpalīdzīgi nolaist rokas

bezpalīdzīgi definīcija Latviešu valodā:

bezpalīdzīgi

apstākļa vārds

Lietojums

2