BEZMIEGS definīcija Latviešu valodā:

BEZMIEGS

singular masculine noun

  • 1

    Nespēja iemigt vai gulēt dziļā miegā.

    • Slimot, mocīties ar bezmiegu
    • Bezmiegā novārdzis cilvēks

  • 2

    Stāvoklis, kad gulēšanai paredzēto laiku pavada nomodā, bez miega.

    • Bezmiega stundas
    • Bezmiegā pavadīta nakts