BEZCERĪGS definīcija Latviešu valodā:

BEZCERĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam nav nekādu cerību; tāds, kas zaudējis cerības.

    • Neesi tik bezcerīgs!

  • 2

    Tāds, kas nedod nekādas cerības, izredzes; tāds, kas nav saistīts ar cerībām, izredzēm.

    • Bezcerīgs stāvoklis
    • Pilnīgi bezcerīgs mēģinājums
    • Grūts, taču ne bezcerīgs pasākums
    • Bezcerīgi atpalicis

  • 3

    Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.

    • Runāt bezcerīgā balsī
    • Bezcerīgs skatiens
    • Bezcerīgi atmest ar roku