BEZCERĪGS definīcija Latviešu valodā:
BEZCERĪGS
īpašības vārds
- 1
Tāds, kam nav nekādu cerību; tāds, kas zaudējis cerības.
- Neesi tik bezcerīgs!
- 2
Tāds, kas nedod nekādas cerības, izredzes; tāds, kas nav saistīts ar cerībām, izredzēm.
- Bezcerīgs stāvoklis
- Pilnīgi bezcerīgs mēģinājums
- Grūts, taču ne bezcerīgs pasākums
- Bezcerīgi atpalicis
- 3
Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
- Runāt bezcerīgā balsī
- Bezcerīgs skatiens
- Bezcerīgi atmest ar roku