BEZBAILĪGS definīcija Latviešu valodā:

BEZBAILĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas nebaidās, kas spēj pārvarēt bailes; drošs, drosmīgs.

    • Bezbailīgs cilvēks, cīnītājs

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Bezbailīgs nodoms, pasākums
    • Bezbailīga uzstāšanās
    • Bezbailīgi doties cīņā