BETONS definīcija Latviešu valodā:

BETONS

singular masculine noun

  • 1

    Būvmateriāls, kura galvenā sastāvdaļa ir cements, kam pievienots ūdens, grants u. c. pildvielas.

    • Betona java
    • Iepildīt betonu veidnē
    • Skaidu betons