BĒRZS definīcija Latviešu valodā:

BĒRZS

vīriešu dzimte

  • 1

    Koks ar baltu mizu, elastīgiem zariem un nelielām, sīki robotām lapām.

    • Purva (pūkainais) bērzs, zemais bērzs, āra (kārpainais) bērzs
    • Bērza malka, bērza tāss
    • Sasiet bērza zarus slotā
    • Bērzu sula
    • Bērzu dzimta
    • Ielikt vāzē bērzus

  • 2

    Šā koka koksne.

    • Bērza skapis, bērza mēbeles