BĒRT definīcija Latviešu valodā:

BĒRT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (sīku vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopums) krīt plūsmā uz leju; šādi pārvietot, novietot.

    • Bērt miltus, pupas
    • Bērt maisā rudzus
    • Bērt kartupeļus kaudzē
    • Beramas vielas
    • pārnesta nozīme Ložmetējs ber kārtu pēc kārtas

  • 2

    pārnesta nozīme Ātri, nepārtraukti runāt.

    • Bērt vārdus, jautājumus
    • Bērt vārdus kā pupas
    • Bērt kā no grāmatas
    • Bērt kā no maisa