BENZĪNS definīcija Latviešu valodā:

BENZĪNS

singular masculine noun

  • 1

    Bezkrāsains, gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst no naftas.

    • Tīrītais benzīns
    • Benzīna kanna, tvertne
    • Iepildīt automobilī benzīnu