BENDE definīcija Latviešu valodā:

BENDE

kopdzimtes vārds

  • 1

    Cilvēks, kas izpilda nāvessodus, miesassodus vai spīdzina.

    • Cietuma bende
    • Inkvizīcijas bende
    • Bendes cirvis

  • 2

    pārnesta nozīme Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs.

    • Vagari bija muižas zemnieku bendes
    • Zirgu bende