BEBRS definīcija Latviešu valodā:

BEBRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Grauzējs ar brūnu vai melni brūnu druknu ķermeni, biezu apmatojumu un kailu, saplacinātu asti.

    • Purva bebrs
    • Bebru nograuzti upmalas koki