BAUDA definīcija Latviešu valodā:

BAUDA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Liels apmierinājums, liela patika.

    • Ēst, dzert ar baudu
    • Sagādāt baudu ar skaistu mūziku, skaistām gleznām, grāmatām

  • 2

    Darbība, stāvoklis, kas sagādā juteklisku tīksmi.

    • Dzīves bauda
    • Meklēt baudas
    • Tiekties pēc baudām