BALSTĪT definīcija Latviešu valodā:

BALSTĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Par balstu – turēt ko noteiktā stāvoklī; atspiežot ar balstu, censties noturēt agrākajā stāvoklī (lai negāžas, nesabrūk).

    • Miets balsta pussagāzušos žogu
    • Balstīt ābeles zarus ar kārti
    • Balstīt siena vezumu, lai neapgāžas

  • 2

    Novietot tā, ka atspiežas (uz kā); atsliet (pret ko), piesliet (pie kā).

    • Balstīt galvu rokās
    • Balstīt muguru pret sienu

  • 3

    Palīdzēt noturēties (kājās, sēdus).

    • Balstīt ievainoto
    • Vecenīte neļāva sevi balstīt

  • 4

    Darīt ko, lai nodrošinātu, saglabātu, uzlabotu kāda (piem., cilvēka, organizācijas) materiālo, tiesisko u. tml. stāvokli.

    • Tēvs mūs balstījis visu laiku
    • Ar nopelnīto naudu viņa varēja balstīt arī piederīgos
    • Balstīt pasākumu ar naudas līdzekļiem

  • 5

    Morāli stimulēt, iedvesmot.

    • Drauga pārliecība balsta viņu vienmēr