BALKONS definīcija Latviešu valodā:

BALKONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā, kas savienots ar iekštelpām.

    • Iziet uz balkona
    • Skats no balkona
    • Apzaļumot balkonus

  • 2

    Skatītāju vietas (piem., teātrī), kas atrodas paaugstinātā izbūvē (izvirzījumā) virs partera.

    • Kinoteātra balkons
    • Pirmais, otrais balkons
    • Balkona ložas