BAILES definīcija Latviešu valodā:

BAILES

feminine plural noun

  • 1

    Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers un nospiestība sakarā ar iespējamām vai paredzamām briesmām, nelaimi.

    • Cilvēku sagrābj, pārņem bailes
    • Uzmācas, uznāk bailes
    • Drebēt aiz bailēm
    • Bailēs iekliegties
    • Aklas, paniskas bailes
    • sarunvalodas vārds Nāves bailes
    • Iedzīt bailes
    • Dzīvot vienās bailēs

  • 2

    Rūpes, bažas, uztraukums (par ko).

    • Bailes par bērna veselību
    • Bailes par paredzamo tikšanos

  • 3

    Neērtības izjūta, nedrošība, arī kauns.

    • Meitenei ir bailes nākt pie viesiem
    • Skolēnam ir bailes, ka viņu neizsmej