AUGSTUMS definīcija Latviešu valodā:

AUGSTUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Atstatums no (kā) apakšas, pamatnes, arī no jūras līmeņa, līdz augšai; arī (kā) atstatums līdz zemei vai telpas apakšējam norobežojumam.

    • Torņa augstums ir simt metru
    • Kalna augstums ir 700 metru virs jūras līmeņa
    • Sēta cilvēka augstumā
    • Viļņu augstums jūrā
    • Lidojuma augstums
    • Griestu augstums

  • 2

    Ģeometrijā – perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu vai no augšējā pamata uz apakšējo; šā perpendikula garums.

    • Trijstūra augstums
    • Prizmas, cilindra augstums

  • 3

    Vieta, telpa, kas atrodas noteiktā attālumā no zemes, no jūras līmeņa.

    • Lielā augstumā kalnos atmosfēras spiediens ir zems
    • Lidmašīna lidoja trīs kilometru augstumā

  • 4

    dsk Vieta lielā atstatumā no zemes; pārn. izcils, augsts stāvoklis.

    • Debesu augstumos riņķo vanags
    • Noraudzīties augstprātīgi uz citiem no saviem augstumiem
    • Slavas augstumi

  • 5

    Skaņas īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits laika vienībā.

    • Vienāda augstuma skaņas