AUDZĒKNIS definīcija Latviešu valodā:

AUDZĒKNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Bērns, pusaudzis, jaunietis, ko māca un audzina mācību vai audzināšanas iestādē.

    • Vidusskolas audzēknis
    • Tehnikuma audzēknes
    • Bērnudārza audzēkņi

  • 2

    Bērns vai pieaugušais attieksmē pret personu, kuras vadībā viņš mācās (vai ir mācījies), apgūst (vai ir apguvis) kādas iemaņas.

    • Trenera labākie audzēkņi
    • Klases audzinātāja ar savām audzēknēm
    • Matemātikas profesora spējīgākais audzēknis
    • Vokālās pedagoģijas audzēkne