ATTURĒT definīcija Latviešu valodā:

ATTURĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Turot ciet, liekot šķēršļus, nelaist, neļaut (doties uz priekšu, ko darīt).

    • Atturēt zēnu aiz rokas
    • Atturēt uzbrucēju

  • 2

    Neļaut, aizliegt, aizkavēt (ko darīt); būt par cēloni tam, ka nedara (ko).

    • Atturēt biedru no pārsteidzīgas rīcības
    • Atturēt kādu no alkohola lietošanas
    • Slimība atturēja sportistu piedalīties sacensībās