ATSTUMT definīcija Latviešu valodā:

ATSTUMT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Stumjot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); stumjot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).

    • Atstumt ķerru pie komposta kaudzes
    • Atstumt motociklu atpakaļ šķūnī

  • 2

    Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); arī atbīdīt, atgrūst nost (sānis, atpakaļ).

    • Atstumt velosipēdu nost no durvīm
    • Atstumt laivu no krasta
    • Atstumt cepuri pakausī

  • 3

    pārnesta nozīme Atraidīt, liedzot draudzību, palīdzību.

    • Atstumt bērnu
    • Zēns jutās atstumts