ATŠĶIRT definīcija Latviešu valodā:

ATŠĶIRT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ievērojot atšķirību (no cita, no citiem), noteikt, pazīt, saskatīt, sadzirdēt (ko atsevišķu).

    • Atšķirt būtisko no nebūtiskā
    • Grūti atšķirami dvīņi
    • Tumsā nevarēja atšķirt debesis no jūras
    • Atšķirt atsevišķas balsis

  • 2

    Šķirojot atdalīt, novietot savrup.

    • Atšķirt sēklas kartupeļus no ēdamajiem
    • Atšķirt bojātos ābolus

  • 3

    Norobežot, atdalīt.

    • Atšķirt dārzu no tīruma ar dzīvžogu
    • Atšķirt slimnieka gultu no pārējās istabas ar aizkaru

  • 4

    Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pret paša gribu dzīvo, uzturas atsevišķi, savrup (no kā); izolēt (no kā).

    • Karš atšķīra vīrus no ģimenēm
    • Atšķirt teļu no govs
    • Tālums atšķir no draugiem
    • Atšķirt slimos sivēnus no veselajiem
    • Atšķirt bērnu no krūts

  • 5

    Šķirot atvērt.

    • Atšķirt grāmatu desmitajā lappusē
    • Atšķirt notis