ATRAUTIES definīcija Latviešu valodā:

ATRAUTIES

  • 1

    Raujoties, ar rāvienu atbrīvoties; strauji, pēkšņi atdalīties.

    • Suns atrāvies no ķēdes
    • Lapas vējā atrāvušās no kokiem

  • 2

    Strauji atvirzīties nost (atpakaļ); strauji attālināties (no kā).

    • Atrauties no uguns
    • Atrauties atpakaļ no loga
    • Lidmašīna atraujas no zemes
    • Atrauties no pārējiem skrējējiem

  • 3

    Novērsties.

    • Atrauties no darba, no grāmatas
    • Atrauties no domām par notikušo

  • 4

    Nošķirties, noslēgties (no kā); arī izvairīties.

    • Atrauties no sabiedrības
    • Atrauties no kolektīviem pasākumiem

  • 5

    3. pers Nejauši, negribot tikt atrautam (1) (nost).

    • Svārkiem atrāvās poga