ATRAUT definīcija Latviešu valodā:

ATRAUT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Raujot, ar rāvienu atdalīt, atplēst (ko vienotu, piesaistītu).

    • Atraut jakas kabatu
    • Vējš atrāvis piesieto laivu

  • 2

    Strauji, ar rāvienu atvirzīt, atvilkt nost (sānis, atpakaļ).

    • Atraut bērnu no akas
    • Atraut roku no uguns
    • Atraut suni aiz saites atpakaļ

  • 3

    Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt; strauji atvilkt vaļā.

    • Atraut durvis
    • Atraut apkaklīti
    • Atraut saini vaļā
    • Atraut skatuves priekškaru

  • 4

    pārnesta nozīme Novērst (no tā, kam pievērsts).

    • Atraut domas no notikušā
    • Atraut acis no grāmatas

  • 5

    pārnesta nozīme Pārtraucot (kāda nodarbību), kavēt.

    • Atraut kādu no darba
    • Atraut bērnu no mācībām

  • 6

    pārnesta nozīme Varmācīgi atšķirt.

    • Karš atrāva bērnus no vecākiem
    • Slimība atrāva aktieri no sabiedrības

  • 7

    Uzlūkot par nesaistītu (ar ko), par izolētu (no kā).

    • Atraut formu no satura
    • Atraut izteikumu no konteksta

  • 8

    sarunvalodas vārds Atņemt, nedot; arī pārtraukt dot.

    • Atraut mantojuma daļu
    • Atraut sev atpūtu
    • Atraut bārenim pabalstu

  • 9

    sarunvalodas vārds Ļoti ātri atvest.

    • Atraut ciemiņu no stacijas ar motociklu
    • Atraut draugu sev līdzi