ATRAITNIS definīcija Latviešu valodā:

ATRAITNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.

    • Bezbērnu atraitne
    • Kļūt par atraitni
    • Nodzīvot atraitnī, atraitnē